.png)
AIRA PAR MĀCĪBĀM MOTOSKOLĀ AKATEGORIJA.LV
Aira stāsta:
Vispirms jau par to kā tad es nokļuvu līdz tam, ka "Es vēlos braukt ar motociklu !" Es teiku, ka šī ideja manī sēdeja jau labu laiku un tikai apstākļu sakritības dēļ es tik tiešām spēru to pirmo soli un pieteicos motoskolā !
"Bij sajūta ka motociklisti ir brīvāki, laimīgaki un vispār pārāki par mums pārējiem mirstīgajiem"
Ik vasaru vienmēr, kad garām pabrauca kāds motocikls, skatiens tam sekoja līdzi. Laikam jau bija sajūta, ka šie cilveki ir brīvāki, laimīgāki un vispār pārāki par mums visiem pārējiem mirstīgajiem. Kā nu kurš- viens ar baiku, viens ar čoperi, viens ar streetu, bet visi manās acīs izcēlās . Tā nu apzināti, vai neapzināti, man apkārt parādījās cilvēki, kas brauc ar motociklu, un ik reizi, kad bij iespēja uzsēsties uz motocikla, es to nelaidu garām. Katru reizi uzsēžoties uz motocikla, sagrābjot stūri un izdzirdot motora skaņu, mana sirds sāka pukstēt ātrāk un ķermeni pārņema laimes sajūta. Un doma par to, ka "es ar tā gribu !" sāka pārņemt man prātu. Jo vairāk motociklu redzeju, jo vairāk gribēju īštenot šo domu. Bet, tajā laikā es mācījos, kā arī īrēju dzīvokli. Naudu par darbu saņēmu tikai tik daudz, lai nosegtu rēķinus un pavisam nedaudz paliktu pāri saviem vaļaspriekiem. Līdz ar to šī doma tika atlikta un atlikta un es lēnām sāku pieņemt to, ka tas paliks tikai sapnis.
Kā atradu motoskolu Akategorija.LV
Bet viss mainījās, kad Instagramā sāku runāt ar kādu čali motobraucēju. Saruna pēc sarunas un tieši šis cilvēks man lika spert pirmo soli un pieteikties motoskolā. Jā, motoskolu daudz, bet viņš ieteica tieši vienu - Akategorija.LV , teica ,ka šeit noteikti Tevi iemācīs braukt droši ar motociklu, ne tikai nokaŗtot A kategoriju. Tā nu es tajā pat vakarā nosūtīju pieteikumu un tad jau vairs atpakaļ ceļu neredzēju. Izrādijās, ka viss kas man trūka ir grūdiens spert pirmo soli un naudas lietas jau es izdomāju kā samenidžēt.
Pirmais- Teorija
Teorija notika trīs vakarus, teorija bij tik interesanta, ka uzreiz sapratu, ka es noteikti esmu pareizajā vietā. Noklausoties teoriju, sekoja skolas un tad jau CSDD teorijas eksāmens, grūtību nebija, daži jautājumi āķīgāki, bet nekas neizdarāms. Tad nu gaidīju kad dienas paliks siltākas un beidzot varēs pieteikties pie instruktora uz praktisko braukšanu. Paralēli meklēju sev moto ķiveri internetā.. Jā internetā... zinu ka neprāts... bet tur varēja atrast krietni lētak un tajā laikā bija jāatrod veids kā nopirkt ķiveri, jaku un vēl samaksāt par nodarbību tāpēc optimizeju visu. Pētīju internetā par ķiveru izmēriem, brendiem un visu ko vien var izdomāt. Atradu arī tādu saitu kā -https://sharp.dft.gov.uk/ , kur varēja parbaudīt ķiveres drošības reitingu, ja tā var teikt. Jo lai nu kā būtu ar tām naudām, bet galīgi ķīniešu ķiveri es negribēju pirkt. Tad nu nonācu pie kompromisa- "Shark Ridill Blank Helmet" ķiveres. Un man par laimi trāpiju ar izmēru un viss bija čikiniekā, bet noteikti to neieteiktu atkārtot kadam. Tad kad ķiveri dabūju bija jātiek pie moto jakas. Atkal problēma- naudas nav, ko nu... Es protams Facebook iekšā un meklēju lietotu jaku. Atrodu- veca ādene ar "polsterējumiem" nevis aizsargiem :D jā, bet par saldu cenu, Tāpēc ķeru ciet un piesakos kursiem.
Otrais- Prakse
Pirmajā dienā kosmoss. Neko nesaprotu un tik daudz informacijas, tikai mirkšķinu ar acīm un cenšos izlikties, ka saprotu. Bet patiesībā, mana saprašana bija nulle. Puišiem, kas stāv blakus, izskatās, ka viss bija daudz vieglāk saprotams, bet nu man tā bija pavisam jauna pasaule, tāpēc priecājos, ka instruktors vispirms teorētiski apstāstija par visiem slēdžiem, svirām, pogām u.t.t. Kad pienāca brīdis sēsties uz moča likās, ka visu esmu aizmirsusi, un neko neatceros un nesaprotu. Pacietīgi ar mani auklējas, auklējas un nu pirmais aplis. Panika, sirds sitas, galvā tukšums, bet kaut kas jādara, pirmo apli "pie rociņas" instruktors nāca līdzi, laikam jau saprata, ka ar mani nebūs viegli. Pirmā nodarbība paskrēja, nākamo ieplānot varēju tikai gandrīz pēc mēneša, protams atkal naudas problēma. Atbraucot uz nākamo nodarbību jau pēc mēneša, neko neatceros, visu esmu aizmirsusi un jāsāk gandrīz no jauna. Bet lēnā garā uz priekšu. Tā nu sapratu, ka nevar ieturēt tādus intervālus starp nodarbībām, tāpēc optimizēju savu budžetu un citās svērās centos tērēt mazāk, lai biežāk uz nodarbībām varētu iet. Gāja grūti un ilgi. Nesanāk šitas un nesanāk tas. Dusmas uz sevi un cīņa ar savām bailēm. Treniņš, treniņš, treniņš un lēnām sāk jau sanākt. Sāk parādīties pārliecība un drosme- "es to varu un es to izdarīšu !". Un nu mani ņem līdzi uz ielas braukt, saprotu, ka laikam beidzot esmu sevi pierādījusi -ka nepaskriešu apakšā zem pirmās fūres. Ņemot vērā, ka man jau bija B kategorija, ar ceļu satiksmes noteikumiem itkā nevajadzētu būt problēmai. Bet realitātē uzvilku ķiveri un pilnīga vista paliku- vairs zīmes neredzu, vairs noteikumus nezinu, un pēkšņi kad jāuzdod gāze- kaut ko bremzēju. Kļūdu daudz, bet jāmācās ir. Nākamā, aiznākamā un tekošās reizes jau labāk. Nu galīga blondīne, bet lēnām uz eksāmenu arī tiku.
Trešais- Eksāmens
Eksāmenu liku trīs reizes pirmas divas reizes netiku tālāk par figūru laukumu izkritu lielajā čūskā- nav ātruma. Diezgan tipiska un paredzama izgašanās, nav viegla figūra, ja esi tāda čība kā es. Bet nu trešajā reizē viss izdevās un devos arī ielās. A katgorijas eksāmens bija no Biķerniekiem, tāpēc es jutos pārliecināta, jo instruktors izvadājis krustām šķērsām pa to galu. Un viss bija veiksmīgi un tiku arī pie sava burta tiesībās ! Urā ! Grūti, lēnām, bet sasodīti pacietīgi gāju uz mērķi un to arī sasniedzu.
Patiesi cilvēki, nevis samāksloti
Tāds nu ir mans stāsts par to kā es nonācu līdz motocikla tiesībām. Nepiedzimu es ar stūri rokās, bet ar neatlaidību iemācījos un sasniedzu mērķi. Atkārtots paldies Akategorija.LV motoskolai par pamata zināšanām un iemaņām ko tur guvu. Tāpat varu pateikt, ka meitenes , kas varbūt nedaudz baidās vai nevar saņemties- ņemat piemēŗu no manis - Ja tādu blondīni kā mani var iemacīt, iemacīs arī Jūs ! Ja interesē, kā manas moto gaitas turpinās tad pieseko arī manam blogam- https://rozavirzulis.lv/