Moto ceļojums - Rumānija 2025

Ir septembra beigas, moto apmācības sezona jau tuvojas noslēgumam un galvā iešaujas ideja - Es gribu apskatīt Rumāniju! Aprunājos ar draugiem, bet neviens īsti nevēlas man piebiedroties ceļojumā, tāpēc nolemju - nu i nevajag, braukšu viena ! Visi kam izstāstīju savu ideju vienbalsīgi man saka - Tu ko traka ? Viena ar motociklu uz Rumāniju ? jokaina.... u.t.t. Bet es esmu spītīga, un ja galvā kaut ko ieņemu- ir skaidrs es to darīšu. Tā nu es sāku krāmēt mantas...

Mans motocikls - Honda CRF300L Rally. Nav gluži paredzēts pa bāni braukt, bet gan jau būs labi... Sāku domāt, par risinājumiem kur likt mantas, gadjetus u.t.t... Vispirms soma- Man izdevās aizlienēties mīksto mantu somu, jeb kā man patīk saukt - "banānsomu" . Šeit iemetīšu linku - https://giantloopmoto.com/products/coyote-saddlebag-motorcycle-luggage , (man bija iepriekšēja versija, bet domu jūs sapratīsiet.).. Okey, apakšveļu būs kur likt, tagad jādomā, kur likt visus gadjetus, un kā tos uzlādēt.... Lādētāju ieķēru Hondas veikalā - Dārzciema ielā 121. Uzstādīšana diezgan viegla, grūtāk ir izdomāt kurā vietā uz motocikla viņu likt.... Bet kad arī tas ir sakārtots, es sapratu- vairs nav vasara, un ja man ir jebkādas izredzes nenosalt- tad tikai un vienīgi ar Kmoto palīdzību, kur ieķēru siltos rokturus motociklam. (https://kmoto.lv/apsildamie-rokturi) ... Tāpat, jau vasarā ceļojot pa Latviju, biju ieķērusi "stūres penāli", jo uz šī motocikla, mazo Givi bākas somu, nav iespējas uzlikt ( un tos variantus ar siksnām pāri bākai, pat neapsveru, jo negribu saskrāpēt bāku. 🧐) Bet doma, ka viss ir pa rokai - man patīk, tāpēc Aliexpress bija mans draugs. Tā nu es ieķēru saprātīga izmēra somu, kas stiprinās uz stūres ar velcro ( šiet būs links uz somu ) . (*pateikšu jau tagad priekšā- motoceļojumā katru dienu izmirku, tiku izpurināta, bet soma vēl joprojām nav izjukusi un viss man apmierina. :) ) Tāpat motociklam piestiprināju mazu somiņu, kurā ieliku aptieciņu un ķēžu eļļu. Pa lielam, tas par sagatavošanos arī viss...Nu labi, mazais instrumentu komplektiņš arī tika paņemts līdzi.

Bet labi, tas par sagatavošanos... Kā tad man gāja ceļā ?

Izbraucu es oktobra sākumā - gaisa temperatūra 10°C - ir okey, un ar siltajiem rokturiem vispār nevar sūdzēties... Bet ir viens bet- nokrišņi... Lietus mākoņi lēnām jau sāka savilkties... Tā nu Hondas gāzes rokturis tika atgriezts līdz galam un es dudināju pa Polījas bāni - Garlaicīgs tas turp ceļš gan ir (tāpēc nav ko īsti stāstīt), bet mani izglāba Eolika un grupa Pērkons, Spotify, kas padarīja braucienu ne tik mokošu. Vakarā gaisa temperatūra noslīdēja jau 0°C . Šis bija pirmais moments, kad pie sevis nodomāju- kur es esmu ieberzusies :) Kopā, lai nonāktu Rumānijā, pavadīju divarpus dienas. Var aizbraukt arī ātrāk, bet es biju jau pārsalusi un bieži stājos, sildījos , ēdu un 18:00 jau bija melna nakts...Bez tam - luste pa lietu arī braukt nebija liela, tāpēc nesteidzīgi braucienu turp sadalīju vairākās dienās. Pēcpusdienā iebraucot Rumānijā - uzreiz pie robežas samainīju naudiņu no EUR uz RON.

Pirmā diena Rumānijā - laika apstākļi izcili - Lietus un 2°C - 5°C 🥶... Rumānijā braucu iekšā no Satu Mare puses un devos uz Vișeu de Sus. Protams lietus un aukstums neuzmudrināja, bet smieklīgi gan man palika, kad akli ticēju Google maps un braucu kur rāda "ceļu". Kā rezultātā ieberzos kārtīgā bezceļā - akmeņu izskalojumu serpentīnos, kur likās- ja nu šeit es sapīšos meistarībā un nokritīšu- tad arī lāči mani te appēdīs, jo no cilvēkiem te nav ne smakas... Tā nu es svaika un vesela izkūlos no nepatikšanām un nonācu naktsmītnē Vila FAN Confort - jauka vieta, ar iekšpagalmu, kur paliku divas naktis, jo vēlējos nākamājā dienā apmeklēt - Mocănița Maramureș, par ko tūlīt arī pastāstīšu. Blakus naktsmītnei pāris metru attālumā atrodas arī jauka ēstuve - Casa Mocanitei, kur iespējams ieturēt maltīti.

Nākamajā rītā - gaisa temperatūra 7°C, tas jau likās kā pasaka ! Apmācies, bet vismaz bez lietus ! Mocănița Maramureș- ir vieta, kur iespējams ieskatīties vesturē - tas ir izbrauciens ar tvaika vilcienu. Unikāla pieredze, ko iespējams piedzīvot arī šodien. Un varbūt kādam liekas - nekas īpašs, vai kāpēc to darīt - bet es vienmēr to esmu vēlējusies piedzīvot, un varu teikt tikai to, ka šajā dienā jutos patiesi laimīga - kā bērns, priecājoties par šo vilcienu. Tiem kam interesē- biļetes iesaku pirkt online -https://mocanita-maramures.com/ , jo šī ir ļoti pieprasīta vieta, un ja laicīgi neiegādāsieties biļeti, var gadīties, ka nebūs vietas vilcienā. Šim pasākumam veltīju visu dienu, jo ierados tur 10:00 un brauciens ar visām pieturvietam un atpakaļ ceļu aizņēma 5 h ... Tad jau vakariņas Casa Mocanitei un mierīga atpūta naktsmītnē, domājot uz kuru pusi braukt tālāk...

Nākamajā dienā nekas jauns - Lietus un  7°C un tā nu es turpināju braukt pa Karpatu kalniem virzienā uz Bicaz. Līdz arī braucu pāri kalnu parejai, kur bija vairs tikai  1°C un sniegs... Jā sniegs ! Kas vispār nav normāla parādība tik agri rudenī Rumānijā. Bet Eiropā plosījās kaut kāda negantā vērta, līdz ar ko visos kalnos Eiropā jau bija atnācis sniegs.... Vienīgais labais posms ko varu ieteikt šajā posmā uz Bicaz ir gar "Lacul Bicaz" - labs segums, līkumi...

Bet runajot par ceļiem šeit - ceļi vispār īpaši neatšķiras no mūsu Latvijas ceļiem- ir ceļa posmi, kas ir briesmīgi un tikai ar endūru braucami, un ir ceļa posmi, kas ir salaboti. Tāpat viņiem ir viena nacionālā īpatnība - pirms līkumiem, dažreiz pat līkumos iekšā - likt ātruma vaļņus (ribas). Un tie, kas jau brauc ar motociklu, zin cik gan prātīga tā ir doma... Tāpāt ceļmalās ir daudz klaiņojošu suņu, kas grib Tev novilkt bikses... :)

Tā nu visa diena pagāja braucot pa lietu... Tāpēc biju priecīga, kad nonācu naktsmītnē - Complex Adora, arī iekšpagalms un arī iespēja paēst siltas vakariņās...

Nākamais rīts jau nedaudz cerīgāks - lietus norimies. Urā ! Turpinu rullēt pa Karpatu kalniem, bet šodien bez sniega. :) Izbraucu ļoti skaistu ceļa posmu starp klintīm - Cheile Bicazului . Un dienas lielākais secinājums - līkumu šeit netrūkst, bet segums gan nav tas labākais :( tāpat tās "ribas" pirms līkumiem jau sāk tracināt. Bet pamazām jau sāku pierast pie aukstuma un lietus - un sāku saskatīt arī skaistumu. :) Tad nu lēnā garā devos uz Brasov pusi. Kur kalnos atradu naktsmītni un jau domāju par braukšanu uz Transfagarasan pusi.

Tā nu arī nākamajā dienā ar cerībam acīs lūkojos webkamerā Transfagarasan virsotnē - bet veljoprojām ceļš bija slēgts un ar sniegu ! Tāpēc nesteidzīgi braukāju pa kalniem, novilcināt laiku, jo laika prognoze solija uzlaboties. :)

Nakšņoju netālu no Transfagarasan ceļa un motobraucējiem noteikti iesaku šo naktsmītni - Belvedere La Cristina - naktsmītne Transfagarasan pakājē, īpaši draudzīga motobraucējiem, tīras istabiņās, pagalms, iespēja paēst. Mani šeit sagaidīja ar koka pagalīti motocikla kājiņai, kā arī vietējo brūvējumu un siltām vakariņām :)

Nākamajā rītā ar lielām cerībām devos uz Transfagarasan ceļu. Tuvojoties ceļam jau ielas malās parādījās brīdinājumi par lāčiem. Tas laikam bija vienīgais ko ļoti nevēlējos satikt - lāci. Bet kā izrādās lāči arī nav stulbi, un ņemot vēra neplānoto aukstumu - no tūristiem nebija ne smakas ! Tāpēc laikam arī lāciem nebija interese iet uz ceļa meklēt ēdienu... Tā nu kādus 50 km nobraucu pa Transfagarasan ceļu un varu secināt vienu - šim ceļam patiešām ir potenciāls būt par vienu no labākajiem ceļiem pasaulē, bet ar vienu BET - Ja tiks salabots segums. Man ,protams, ar CRF braucot bija pilnīgi ne silts ne auksts, bet ar baiku šeit braukt nebūtu bauda gan... Un ceļš tiešām ir pasakains ! Pa ceļam ir arī ļoti skaista ēstuvīte - Transfagarasan Treehouse Village . Šeit arī es atpakaļ ceļā piestāju, kad biju konstatējusi, ka ceļš patiešām ir ciet un satiku vienīgos motobraucējus visa ceļojuma laikā - un tie paši bija leiši, kas arī atceļojuši šo tālo ceļu... Bet es Jums teikšu, kā leiši teica man - "it is what it is, that's life".. Un tā jau arī ir - ir lietas ko mēs nevaram ietekmēt, tāpēc par to pārdzīvot nav jēgas. Tāpēc samierinājos, ka šogad nesanāks apskatīt ne Transfagarasan ne Kings Road un izlēmu doties uz Alpiem. Pa ceļam protams izbraukāju arī vēl kalnus, bet vienīgais ceļš, kuru varu vēl ieteikt ir - E79, ceļš cauri Karpatiem- tas gan ir močijamais gabals. Tad nu pēc tam devos cauri Ungārijai un Austrijā iekšā. Kur Austrijā mani sagaidīja saulīte un "māju" sajūta, jo tur gan es vienmēr jūtos lieliski.

Kopsavilkumā teikšu īsi par Rumāniju - Ja Tu nekad neesi bijis Alpos, tad uz Rumāniju braukt var. Bet, ja esi bijis Alpos, Rumānija, Tev neliksies nekas īpašs.. Protams, Rumānijā ir arī skaisti skati, bet arī Latvijā ir skaisti skati. :) Bet es teiktu, ka Rumānija ir vairāk, ka tāds "spaiņsaraksta" galamērķis, lai apskatītu Transfagarasan un Kings Road...

Ja ir vēlme, video fragmentus no ceļojuma vari atrast mūsu TikTok profilā - @akategorija

Aira / a.k.a Zefīŗs