Noslēdzies absolventu ceļojums

Pirmā daļa.

No pavisam nejaušas idejas līdz realizācijai pavisam īsā laikā. Moto ceļojums pa Alpiem kopā ar skolas absolventiem - ideja, kas iešāvās prātā pavisam nejauši un arī cilvēku interese bija ļoti lieta, bet par cik šoreiz plānā vest motociklus piekabē līdz Austrijai- vietu skaits ierobežots.

Tā nu mēs sešu cilvēku kompānijā esam sākuši nedēļu, kas solās būt elpu aizraujoša un piedzīvojumiem bagāta. Esam jau iesildījušies pirmajā dienā, esam aplūkojuši skaistu ūdenskritumu, kā arī apmeklējuši Grosglokner klanu pāreju. Prieks ir neviltots. Un pats interesantākais vēl tikai mūs sagaida priekšā !

Otrā daļa.

Rīts, brokastis un atkal jau uz motocikliem un esam ceļā. Šodienas plānā vairāki simti kilometri pāri Alpiem, lai nokļūtu Italijā. Bet pa ceļam vēl piestājam Šlegeisas dambī, kur izlēmām, ka kāpsim dambī. Dambī iekārtota via ferrata – 200 metru maršruts, kas ved uz dambja augšpusi. Pieredze neatkārtojama un skats fantastisks, bet pēc garā kāpiena, tāpat vēl priekšā simtiem kilometru, līdz nākamajam kempingam. Nogurums jau jūtams pēdējajos kilometros, bet mērķis ir skaidrs - gribam nogaršot Itāļu picu un tad jau gatavoties nākamajai dienai, kura mūs sagaida ar jauniem piedzīvojumiem un ceļiem.

Trešā daļa.

Šis rīts bez brokastīm, toties brokastīs mums - Jaufenpass un Timmelsjohs. Agrā rīta stundā kamēr ceļi vēl tukši un gaisa temperatūra relatīvi zema. Brauciens lielisks, atpakaļ ceļā no Timmelsjoha gan- jau manāma pirmā dzīvība- sāk parādīties burzma. Motocikli, auto, autobusi, velosipēdi, bet par laimi paspējām visu izbraukāt bez spaidīšanās.

Tālāk- tālak mums pārbrauciens uz Stelvio. Bet vēl jātiek cauri pilsētai 35°C grādos. Pa ceļam vēl ieskrienam uzkost un maucam talāk. Sākot braukt kalnā augša, gaisa temperatūra manāmi krītās. Passo dello Stelvio ir viena no augstākajām asfaltētajām kalnu pārejām Alpos — tā atrodas 2757 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā ir slavena ar savu iespaidīgo serpentīnu, kurā ir 48 atpakaļ ejošie līkumi. Un nu esam kalna galā, bet vēl taču vajag aizbraukt arī otrā pusē, kur ir pasakaini skati un garie stiepjamie līkumi. Visi jau piekusuši, bet maucam ! Un nu atpakaļ uz kempinga pusi. Vēlreiz pāri Stelvio un pa taisno uz picēriju. Vēderi pilni un nu var doties pie miera un atpūsties jaunajai dienai.

Ceturtā daļa.

Labrīt. Šodienas plānā daudz kilometri un arī daudz pasakainu skatu. Ne tikai kārtīgi izbraukāsimies, bet arī baudīsim skaisto ainavu. Īsak sākot, šodienas ēdienkartē - Dolomīti. Saule silda un jau atkal +30, bet šodien pa pilsētu spaidīties nevajadzēs, tāpēc nekas traks...

Priecājamies par sauli un atspirdzinošajiem dzērieniem. Šodien gan skaidra galamērķa mums nav, tāpēc braucam pēc sajūtām un kur deguns rāda. Vakars noslēdzas ar fantastisku braucienu un jaunatklātu kempingu.

Piektā daļa

Nedēļa tuvojas noslēgumam un gausākas paliek kājas. Laiks būs paskrējis nemanot, un lēnā garā jādodas atpakaļ uz Vīnes pusi. Bet uztaisam sapulci, un vienbalsīgi vienojāmies, ka jāizbrauc Grosglokneru vēlreiz. Nu patiesība jāuzbrauc augšā, tad lejā, tad atkal augšā un tad lejā, jo nav vēl taču gana.

Pēc kārtīgas braukšanas, lēnām manāms ,ka savelkās mākoņi. Un laukos jau vircotāji izbraukuši- ir skaidrs tūlit pat būs gāziens. Lietus tērpi mugurā un braucam uz kādu vēl nezināmu ūdens kritumu. Ierodamies, teritorija pavisam drīz veras ciet, bet mūs vēl laiž iekšā. Un patiesība izrādās ļoti skaista pastaigu taka, gar ūdenskritumu. Dodamies atpakaļ pie motocikliem un braucam tālāk, bet... Tad aiz kalnu ielejas paverās skats ar drūmiem, jo drūmiem mākoņiem un ir skaidrs, ka tieši šajā virzienā jābrauc. Un sākas pamatīga krusa, paslēpjamies pietura un nogaidām, lai norimstās. Viss jau satumsis, lietus turpina līt, mēs dodamies uz kempingu un vienīgā doma- uzcelt telti, pa to brīdi kamēr lietus norimies. Kājas slapjas, bet visi priecīgi.

Sestā daļa.

Mājupceļš.

Uzpildamies, pabrokastojam un turpinām ceļu uz Vīnes pusi. Viss notiek raiti, līdz brīdim, kad no mūsu kolonnas atpaliek divi motocikli. Varbūt nebija iespēja apdzīt automašīnas? Hmm... Bet pārāk ilgi nav pie apvāršņa. Piestājam un gaidām. Telefonā ziņa- "Braucat atpakaļ!". Sirds sāk dauzīties un galvā jau visādi scenāriji. Braucam... ceļa malā abi sēž, sveiki un veseli, tagad jau nav nozīmes, kas noticis, galvenais, ka ceļa biedriem viss labi. Un kā izrādās noticis, kaut kas unikāls - motociklam braucot, pārplīsušas ķēdes posma plāksnītes. Un ķēde ar lielu triecienu nolidojusi nost. Veiksmīgi motocikls tika apstādināts malā. Paveicās, ka tas nebija kaut kur kalnā augšā, vēlā piektdienas vakarā, bet gan pusdienlaikā un netālu no pilsētas. Google Maps meklējam servisu un braucam. Dabūjam ķēdes posmiņu un instrumentu, un beigās izrādās 10min darbs, ja ir zināšanas un instrumenti. Un esam atpakaļ ceļā...

Vēl paspējam izbaudīt pēdējos līkumus un sākas lietus. Iebraucam ķīniešu restoranā un pasūtam svinīgo noslēdzošo maltīti. Vēderi pilni un dodamies uz kempingu. Nākamajā rītā ceļa biedrus nogādāsim uz vilciena staciju, lai agri no rīta paspēj uz lidmašīnu atpakaļ uz Latviju.