Mani
sauc Lelde. Esmu 27 gadus veca, ar motociklistu precējusies viena bērna
māmiņa kurai pašai ļoti patīk motocikli. Patiesībā savu dzīvi nemaz
nevaru iedomāties bez tiem, ar tiem esmu uzaugusi, pateicoties tiem esmu
iepazinusi savu vīru un ar tiem ir saistītas tik daudz patīkamas
atmiņas ka šajā lapā nepietiktu vietas lai to visu izstāstītu un tas
nemaz nav nepieciešams, Mana
moto karjera sākās jau 6 klasē kad no vectēva tikai iegūts mopēds Rīga
11. Tāds dīvains aparāts kas nedaudz atgādināja tā laika saliekamo
velosipēdu ar atšķirību ka tam bija bāka, tiesa plakana un bagāžnieka
vietā. Tas gan vairāk tika stumts nekā braukts, bet tajā laikā labi bija
arī tas. Laiks gāja uz priekšu un braucamie tika mainīti līdzi laikam, 9
klasē tika braukāts ar Jawām līdz kaut kad starp 10 un 11 klasi man
tika uzdāvināts īsts Dņepr (protams neejošs). Tā krāsošana, pārbūve un
savešana kārtībā prasīja milzum daudz laika, tā laika vidusskolnieka
līdzekļu un arī veselības, pavadot neskaitāmas dienas aukstās betona
garāžās. Laikam jau lieki piebilst ka skrūvēt nācās krietni vairāk kā
braukt.
Pāris gadus braucu ar Suzuki XF650F enduro motociklu. Iesākumā enduro motocikli
nesaistīja nemaz. Tādi nesmuki un lēni. Viss mainījās kad izbraucu ar
savu pirmo moderno motociklu Cagiva SuperCity 125.Tad es
novērtēju kā tas ir kad redzi par visiem tālāk, bedres uztrauc vismazāk,
ir ērti sēdēt un pēc dienas pavadītas uz motocikla nav jāmeklē masāžas
salons. Patīk arī tas ka ar enduro var braukt gandrīz visur un ceļa
segums īsti neierobežo. Saprotot, ka viens motocikls nu nekādi nevar apmierināt manas vajadzības nolēmu no tā šķirties un sadalīt pienākumus ar divi. Pa ielu braucu ar Yamaha XJ6f Diverion un pa mežu ar Honda CRF250l. Braucu ar moci kad vien varu un patiesi izbaudu to. Vairāk par mani uzzināsi manā mazajā mājas lapā www.motomeitenes.lv .