Mana moto karjera sākās jau 6 klasē kad no vectēva tikai iegūts mopēds Rīga 11. Tāds dīvains aparāts kas nedaudz atgādināja tā laika saliekamo velosipēdu ar atšķirību ka tam bija bāka, tiesa plakana un bagāžnieka vietā. Tas gan vairāk tika stumts nekā braukts, bet tajā laikā labi bija arī tas. Laiks gāja uz priekšu un braucamie tika mainīti līdzi laikam, 9 klasē tika braukāts ar Jawām līdz kaut kad starp 10 un 11 klasi man tika uzdāvināts īsts Dņepr (protams neejošs). Tā krāsošana, pārbūve un savešana kārtībā prasīja milzum daudz laika, tā laika vidusskolnieka līdzekļu un arī veselības, pavadot neskaitāmas dienas aukstās betona garāžās. Laikam jau lieki piebilst ka skrūvēt nācās krietni vairāk kā braukt.
Pāris gadus braucu ar Suzuki XF650F enduro motociklu. Iesākumā enduro motocikli
nesaistīja nemaz. Tādi nesmuki un lēni. Viss mainījās kad izbraucu ar
savu pirmo moderno motociklu Cagiva SuperCity 125.Tad es
novērtēju kā tas ir kad redzi par visiem tālāk, bedres uztrauc vismazāk,
ir ērti sēdēt un pēc dienas pavadītas uz motocikla nav jāmeklē masāžas
salons. Patīk arī tas ka ar enduro var braukt gandrīz visur un ceļa
segums īsti neierobežo. Saprotot, ka viens motocikls nu nekādi nevar apmierināt manas vajadzības nolēmu no tā šķirties un sadalīt pienākumus ar divi. Pa ielu braucu ar Yamaha XJ6f Diverion un pa mežu ar Honda CRF250l. Braucu ar moci kad vien varu un patiesi izbaudu to. Vairāk par mani uzzināsi manā mazajā mājas lapā www.motomeitenes.lv .